exhortaturus

Latin

Etymology

Future active participle of exhortor

Participle

exhortātūrus (feminine exhortātūra, neuter exhortātūrum); first/second-declension participle

  1. about to exhort

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative exhortātūrus exhortātūra exhortātūrum exhortātūrī exhortātūrae exhortātūra
genitive exhortātūrī exhortātūrae exhortātūrī exhortātūrōrum exhortātūrārum exhortātūrōrum
dative exhortātūrō exhortātūrae exhortātūrō exhortātūrīs
accusative exhortātūrum exhortātūram exhortātūrum exhortātūrōs exhortātūrās exhortātūra
ablative exhortātūrō exhortātūrā exhortātūrō exhortātūrīs
vocative exhortātūre exhortātūra exhortātūrum exhortātūrī exhortātūrae exhortātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.