exornaturus

Latin

Etymology

Future active participle of exornō.

Participle

exōrnātūrus (feminine exōrnātūra, neuter exōrnātūrum); first/second-declension participle

  1. about to equip

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative exōrnātūrus exōrnātūra exōrnātūrum exōrnātūrī exōrnātūrae exōrnātūra
genitive exōrnātūrī exōrnātūrae exōrnātūrī exōrnātūrōrum exōrnātūrārum exōrnātūrōrum
dative exōrnātūrō exōrnātūrae exōrnātūrō exōrnātūrīs
accusative exōrnātūrum exōrnātūram exōrnātūrum exōrnātūrōs exōrnātūrās exōrnātūra
ablative exōrnātūrō exōrnātūrā exōrnātūrō exōrnātūrīs
vocative exōrnātūre exōrnātūra exōrnātūrum exōrnātūrī exōrnātūrae exōrnātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.