exultatio

Latin

Etymology

From exultō +‎ -tiō.

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): [ɛk.sʊɫˈtaː.ti.oː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [eɡ.zul̪ˈt̪at̪.t̪͡s̪i.o]

Noun

exultātiō f (genitive exultātiōnis); third declension

alternative form of exsultātiō

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	exultātiō	exultātiōnēs
genitive	exultātiōnis	exultātiōnum
dative	exultātiōnī	exultātiōnibus
accusative	exultātiōnem	exultātiōnēs
ablative	exultātiōne	exultātiōnibus
vocative	exultātiō	exultātiōnēs