ferrumino

Latin

Etymology

From ferrūmen (“cement, solder”) +‎ -ō (verb-forming suffix).

Pronunciation

Verb

ferrūminō (present infinitive ferrūmināre, perfect active ferrūmināvī, supine ferrūminātum); first conjugation

  1. to cement

Conjugation

   Conjugation of ferrūminō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ferrūminō ferrūminās ferrūminat ferrūmināmus ferrūminātis ferrūminant
imperfect ferrūminābam ferrūminābās ferrūminābat ferrūminābāmus ferrūminābātis ferrūminābant
future ferrūminābō ferrūminābis ferrūminābit ferrūminābimus ferrūminābitis ferrūminābunt
perfect ferrūmināvī ferrūmināvistī ferrūmināvit ferrūmināvimus ferrūmināvistis ferrūmināvērunt,
ferrūmināvēre
pluperfect ferrūmināveram ferrūmināverās ferrūmināverat ferrūmināverāmus ferrūmināverātis ferrūmināverant
future perfect ferrūmināverō ferrūmināveris ferrūmināverit ferrūmināverimus ferrūmināveritis ferrūmināverint
passive present ferrūminor ferrūmināris,
ferrūmināre 		ferrūminātur ferrūmināmur ferrūmināminī ferrūminantur
imperfect ferrūminābar ferrūminābāris,
ferrūminābāre 		ferrūminābātur ferrūminābāmur ferrūminābāminī ferrūminābantur
future ferrūminābor ferrūmināberis,
ferrūminābere 		ferrūminābitur ferrūminābimur ferrūminābiminī ferrūminābuntur
perfect ferrūminātus + present active indicative of sum
pluperfect ferrūminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ferrūminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ferrūminem ferrūminēs ferrūminet ferrūminēmus ferrūminētis ferrūminent
imperfect ferrūminārem ferrūminārēs ferrūmināret ferrūminārēmus ferrūminārētis ferrūminārent
perfect ferrūmināverim ferrūmināverīs ferrūmināverit ferrūmināverīmus ferrūmināverītis ferrūmināverint
pluperfect ferrūmināvissem ferrūmināvissēs ferrūmināvisset ferrūmināvissēmus ferrūmināvissētis ferrūmināvissent
passive present ferrūminer ferrūminēris,
ferrūminēre 		ferrūminētur ferrūminēmur ferrūminēminī ferrūminentur
imperfect ferrūminārer ferrūminārēris,
ferrūminārēre 		ferrūminārētur ferrūminārēmur ferrūminārēminī ferrūminārentur
perfect ferrūminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ferrūminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ferrūminā — — ferrūmināte —
future — ferrūminātō ferrūminātō — ferrūminātōte ferrūminantō
passive present — ferrūmināre — — ferrūmināminī —
future — ferrūminātor ferrūminātor — — ferrūminantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present ferrūmināre ferrūminārī ferrūmināns —
future ferrūminātūrum esse ferrūminātum īrī ferrūminātūrus ferrūminandus
perfect ferrūmināvisse ferrūminātum esse — ferrūminātus
future perfect — ferrūminātum fore — —
perfect potential ferrūminātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ferrūminandī ferrūminandō ferrūminandum ferrūminandō ferrūminātum ferrūminātū

Derived terms

  • conferrūminō

References

  • ferrumino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.