frumentarius

Latin

Etymology

From frūmentum +‎ -ārius.

Pronunciation

Adjective

frūmentārius (feminine frūmentāria, neuter frūmentārium); first/second-declension adjective

  1. (relational) grain, corn (especially concerning its supply)

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative frūmentārius frūmentāria frūmentārium frūmentāriī frūmentāriae frūmentāria
genitive frūmentāriī frūmentāriae frūmentāriī frūmentāriōrum frūmentāriārum frūmentāriōrum
dative frūmentāriō frūmentāriae frūmentāriō frūmentāriīs
accusative frūmentārium frūmentāriam frūmentārium frūmentāriōs frūmentāriās frūmentāria
ablative frūmentāriō frūmentāriā frūmentāriō frūmentāriīs
vocative frūmentārie frūmentāria frūmentārium frūmentāriī frūmentāriae frūmentāria

Descendants

  • Catalan: frumentari
  • → English: frumentarious
  • French: frumentaire
  • Galician: frumentario
  • Italian: frumentario
  • Portuguese: frumentário

Noun

frūmentārius m (genitive frūmentāriī or frūmentārī); second declension

  1. a corn-dealer
  2. a spy
  3. a member of the secret police

Declension

Second-declension noun.

singular plural
nominative frūmentārius frūmentāriī
genitive frūmentāriī
frūmentārī1 		frūmentāriōrum
dative frūmentāriō frūmentāriīs
accusative frūmentārium frūmentāriōs
ablative frūmentāriō frūmentāriīs
vocative frūmentārie frūmentāriī

1Found in older Latin (until the Augustan Age).

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.