fugatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of fugō.
Participle
fugātus (feminine fugāta, neuter fugātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | fugātus | fugāta | fugātum | fugātī | fugātae | fugāta | |
| genitive | fugātī | fugātae | fugātī | fugātōrum | fugātārum | fugātōrum | |
| dative | fugātō | fugātae | fugātō | fugātīs | |||
| accusative | fugātum | fugātam | fugātum | fugātōs | fugātās | fugāta | |
| ablative | fugātō | fugātā | fugātō | fugātīs | |||
| vocative | fugāte | fugāta | fugātum | fugātī | fugātae | fugāta | |
References
- “fugatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers