fulguraturus

Latin

Etymology

Future active participle of fulgurō

Participle

fulgurātūrus (feminine fulgurātūra, neuter fulgurātūrum); first/second-declension participle

  1. about to glitter

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative fulgurātūrus fulgurātūra fulgurātūrum fulgurātūrī fulgurātūrae fulgurātūra
genitive fulgurātūrī fulgurātūrae fulgurātūrī fulgurātūrōrum fulgurātūrārum fulgurātūrōrum
dative fulgurātūrō fulgurātūrae fulgurātūrō fulgurātūrīs
accusative fulgurātūrum fulgurātūram fulgurātūrum fulgurātūrōs fulgurātūrās fulgurātūra
ablative fulgurātūrō fulgurātūrā fulgurātūrō fulgurātūrīs
vocative fulgurātūre fulgurātūra fulgurātūrum fulgurātūrī fulgurātūrae fulgurātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.