gaumīgs

Latvian

Etymology

From gaume (taste, discernment) +‎ -īgs.

Pronunciation

  • Audio:(file)

Adjective

gaumīgs (definite gaumīgais, comparative gaumīgāks, superlative visgaumīgākais, adverb gaumīgi)

  1. tasteful, in good taste
    gaumīgs tērpa rotājumstasteful dress ornament
    gaumīgas mēbelestasteful furniture
    gaumīgs krāsu sakopojumstasteful color arrangement
    viņam līdzās sēdēja jauna meita: tumšiem, gludi saglaustiem matiem, ko sedza maza, gaumīga cepurītenext to him sat a young woman: dark, smooth hair, where a little tasteful hat was placed

Declension

Indefinite declension (nenoteiktā galotne) of gaumīgs
masculine (vīriešu dzimte) feminine (sieviešu dzimte)
singular plural singular plural
nominative gaumīgs gaumīgi gaumīga gaumīgas
genitive gaumīga gaumīgu gaumīgas gaumīgu
dative gaumīgam gaumīgiem gaumīgai gaumīgām
accusative gaumīgu gaumīgus gaumīgu gaumīgas
instrumental gaumīgu gaumīgiem gaumīgu gaumīgām
locative gaumīgā gaumīgos gaumīgā gaumīgās
vocative
Definite declension (noteiktā galotne) of gaumīgs
masculine (vīriešu dzimte) feminine (sieviešu dzimte)
singular plural singular plural
nominative gaumīgais gaumīgie gaumīgā gaumīgās
genitive gaumīgā gaumīgo gaumīgās gaumīgo
dative gaumīgajam gaumīgajiem gaumīgajai gaumīgajām
accusative gaumīgo gaumīgos gaumīgo gaumīgās
instrumental gaumīgo gaumīgajiem gaumīgo gaumīgajām
locative gaumīgajā gaumīgajos gaumīgajā gaumīgajās
vocative gaumīgo, gaumīgais gaumīgie gaumīgo, gaumīgā gaumīgās

Derived terms