gratificatus

Latin

Etymology

Perfect participle of grātificor

Participle

grātificātus (feminine grātificāta, neuter grātificātum); first/second-declension participle

  1. obliged, gratified

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative grātificātus grātificāta grātificātum grātificātī grātificātae grātificāta
genitive grātificātī grātificātae grātificātī grātificātōrum grātificātārum grātificātōrum
dative grātificātō grātificātae grātificātō grātificātīs
accusative grātificātum grātificātam grātificātum grātificātōs grātificātās grātificāta
ablative grātificātō grātificātā grātificātō grātificātīs
vocative grātificāte grātificāta grātificātum grātificātī grātificātae grātificāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.