gratulatus

Latin

Etymology

Perfect participle of grātulor

Participle

grātulātus (feminine grātulāta, neuter grātulātum); first/second-declension participle

  1. congratulated
  2. rejoiced

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative grātulātus grātulāta grātulātum grātulātī grātulātae grātulāta
genitive grātulātī grātulātae grātulātī grātulātōrum grātulātārum grātulātōrum
dative grātulātō grātulātae grātulātō grātulātīs
accusative grātulātum grātulātam grātulātum grātulātōs grātulātās grātulāta
ablative grātulātō grātulātā grātulātō grātulātīs
vocative grātulāte grātulāta grātulātum grātulātī grātulātae grātulāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.