honorificatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of honōrificō.
Participle
honōrificātus (feminine honōrificāta, neuter honōrificātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | honōrificātus | honōrificāta | honōrificātum | honōrificātī | honōrificātae | honōrificāta | |
| genitive | honōrificātī | honōrificātae | honōrificātī | honōrificātōrum | honōrificātārum | honōrificātōrum | |
| dative | honōrificātō | honōrificātae | honōrificātō | honōrificātīs | |||
| accusative | honōrificātum | honōrificātam | honōrificātum | honōrificātōs | honōrificātās | honōrificāta | |
| ablative | honōrificātō | honōrificātā | honōrificātō | honōrificātīs | |||
| vocative | honōrificāte | honōrificāta | honōrificātum | honōrificātī | honōrificātae | honōrificāta | |