hortaturus

Latin

Etymology

Future active participle of hortor

Participle

hortātūrus (feminine hortātūra, neuter hortātūrum); first/second-declension participle

  1. about to exhort

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative hortātūrus hortātūra hortātūrum hortātūrī hortātūrae hortātūra
genitive hortātūrī hortātūrae hortātūrī hortātūrōrum hortātūrārum hortātūrōrum
dative hortātūrō hortātūrae hortātūrō hortātūrīs
accusative hortātūrum hortātūram hortātūrum hortātūrōs hortātūrās hortātūra
ablative hortātūrō hortātūrā hortātūrō hortātūrīs
vocative hortātūre hortātūra hortātūrum hortātūrī hortātūrae hortātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.