imitativus

Latin

Etymology

From imitō (“to imitate, copy”) +‎ -īvus.

Pronunciation

Adjective

imitātīvus (feminine imitātīva, neuter imitātīvum); first/second-declension adjective

  1. imitative

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative imitātīvus imitātīva imitātīvum imitātīvī imitātīvae imitātīva
genitive imitātīvī imitātīvae imitātīvī imitātīvōrum imitātīvārum imitātīvōrum
dative imitātīvō imitātīvae imitātīvō imitātīvīs
accusative imitātīvum imitātīvam imitātīvum imitātīvōs imitātīvās imitātīva
ablative imitātīvō imitātīvā imitātīvō imitātīvīs
vocative imitātīve imitātīva imitātīvum imitātīvī imitātīvae imitātīva

Descendants

  • Catalan: imitatiu
  • French: imitatif
  • Galician: imitativo
  • Italian: imitativo
  • Occitan: imitatiu
  • Portuguese: imitativo
  • Spanish: imitativo

References

  • “imitativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • imitativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.