imitaturus

Latin

Etymology

Future active participle of imitor.

Participle

imitātūrus (feminine imitātūra, neuter imitātūrum); first/second-declension participle

  1. about to represent

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative imitātūrus imitātūra imitātūrum imitātūrī imitātūrae imitātūra
genitive imitātūrī imitātūrae imitātūrī imitātūrōrum imitātūrārum imitātūrōrum
dative imitātūrō imitātūrae imitātūrō imitātūrīs
accusative imitātūrum imitātūram imitātūrum imitātūrōs imitātūrās imitātūra
ablative imitātūrō imitātūrā imitātūrō imitātūrīs
vocative imitātūre imitātūra imitātūrum imitātūrī imitātūrae imitātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.