immaturitas

Latin

Etymology

From immātūrus +‎ -tās.

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): [ɪm.maːˈtuː.rɪ.taːs]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [im.maˈt̪uː.ri.t̪as]

Noun

immātūritās f (genitive immātūritātis); third declension

unripeness, immaturity

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	immātūritās	immātūritātēs
genitive	immātūritātis	immātūritātum
dative	immātūritātī	immātūritātibus
accusative	immātūritātem	immātūritātēs
ablative	immātūritāte	immātūritātibus
vocative	immātūritās	immātūritātēs

Descendants

→ English: immaturity
→ French: immaturité
→ Italian: immaturità
→ Portuguese: imaturidade
→ Romanian: imaturitate

References

“immaturitas”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“immaturitas”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
immaturitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.