immoraturus

Latin

Etymology

Future active participle of immoror.

Participle

immorātūrus (feminine immorātūra, neuter immorātūrum); first/second-declension participle

  1. about to loiter

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative immorātūrus immorātūra immorātūrum immorātūrī immorātūrae immorātūra
genitive immorātūrī immorātūrae immorātūrī immorātūrōrum immorātūrārum immorātūrōrum
dative immorātūrō immorātūrae immorātūrō immorātūrīs
accusative immorātūrum immorātūram immorātūrum immorātūrōs immorātūrās immorātūra
ablative immorātūrō immorātūrā immorātūrō immorātūrīs
vocative immorātūre immorātūra immorātūrum immorātūrī immorātūrae immorātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.