impinguatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of impinguō.
Participle
impinguātus (feminine impinguāta, neuter impinguātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | impinguātus | impinguāta | impinguātum | impinguātī | impinguātae | impinguāta | |
| genitive | impinguātī | impinguātae | impinguātī | impinguātōrum | impinguātārum | impinguātōrum | |
| dative | impinguātō | impinguātae | impinguātō | impinguātīs | |||
| accusative | impinguātum | impinguātam | impinguātum | impinguātōs | impinguātās | impinguāta | |
| ablative | impinguātō | impinguātā | impinguātō | impinguātīs | |||
| vocative | impinguāte | impinguāta | impinguātum | impinguātī | impinguātae | impinguāta | |