increpitaturus

Latin

Etymology

Future active participle of increpitō

Participle

increpitātūrus (feminine increpitātūra, neuter increpitātūrum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative increpitātūrus increpitātūra increpitātūrum increpitātūrī increpitātūrae increpitātūra
genitive increpitātūrī increpitātūrae increpitātūrī increpitātūrōrum increpitātūrārum increpitātūrōrum
dative increpitātūrō increpitātūrae increpitātūrō increpitātūrīs
accusative increpitātūrum increpitātūram increpitātūrum increpitātūrōs increpitātūrās increpitātūra
ablative increpitātūrō increpitātūrā increpitātūrō increpitātūrīs
vocative increpitātūre increpitātūra increpitātūrum increpitātūrī increpitātūrae increpitātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.