inlustratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of inlūstrō.
Participle
inlūstrātus (feminine inlūstrāta, neuter inlūstrātum); first/second-declension participle
- alternative form of illūstrātus
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | inlūstrātus | inlūstrāta | inlūstrātum | inlūstrātī | inlūstrātae | inlūstrāta | |
| genitive | inlūstrātī | inlūstrātae | inlūstrātī | inlūstrātōrum | inlūstrātārum | inlūstrātōrum | |
| dative | inlūstrātō | inlūstrātae | inlūstrātō | inlūstrātīs | |||
| accusative | inlūstrātum | inlūstrātam | inlūstrātum | inlūstrātōs | inlūstrātās | inlūstrāta | |
| ablative | inlūstrātō | inlūstrātā | inlūstrātō | inlūstrātīs | |||
| vocative | inlūstrāte | inlūstrāta | inlūstrātum | inlūstrātī | inlūstrātae | inlūstrāta | |