innominatus

Latin

Etymology

From in- +‎ nōminātus.

Adjective

innōminātus (feminine innōmināta, neuter innōminātum); first/second-declension adjective

  1. unnamed

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative innōminātus innōmināta innōminātum innōminātī innōminātae innōmināta
genitive innōminātī innōminātae innōminātī innōminātōrum innōminātārum innōminātōrum
dative innōminātō innōminātae innōminātō innōminātīs
accusative innōminātum innōminātam innōminātum innōminātōs innōminātās innōmināta
ablative innōminātō innōminātā innōminātō innōminātīs
vocative innōmināte innōmināta innōminātum innōminātī innōminātae innōmināta

Descendants

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.