insultaturus

Latin

Etymology

Future active participle of īnsultō.

Participle

īnsultātūrus (feminine īnsultātūra, neuter īnsultātūrum); first/second-declension participle

  1. about to insult

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative īnsultātūrus īnsultātūra īnsultātūrum īnsultātūrī īnsultātūrae īnsultātūra
genitive īnsultātūrī īnsultātūrae īnsultātūrī īnsultātūrōrum īnsultātūrārum īnsultātūrōrum
dative īnsultātūrō īnsultātūrae īnsultātūrō īnsultātūrīs
accusative īnsultātūrum īnsultātūram īnsultātūrum īnsultātūrōs īnsultātūrās īnsultātūra
ablative īnsultātūrō īnsultātūrā īnsultātūrō īnsultātūrīs
vocative īnsultātūre īnsultātūra īnsultātūrum īnsultātūrī īnsultātūrae īnsultātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.