insultatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of īnsultō.

Participle

īnsultātus (feminine īnsultāta, neuter īnsultātum); first/second-declension participle

  1. insulted

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative īnsultātus īnsultāta īnsultātum īnsultātī īnsultātae īnsultāta
genitive īnsultātī īnsultātae īnsultātī īnsultātōrum īnsultātārum īnsultātōrum
dative īnsultātō īnsultātae īnsultātō īnsultātīs
accusative īnsultātum īnsultātam īnsultātum īnsultātōs īnsultātās īnsultāta
ablative īnsultātō īnsultātā īnsultātō īnsultātīs
vocative īnsultāte īnsultāta īnsultātum īnsultātī īnsultātae īnsultāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.