involatus
Latin
Participle
involātus (feminine involāta, neuter involātum); first/second-declension participle
- perfect passive participle of involō
- (having been flown at, flown into, rushed upon)
- (having been attacked, seized, taken possession of, carried off)
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | involātus | involāta | involātum | involātī | involātae | involāta | |
| genitive | involātī | involātae | involātī | involātōrum | involātārum | involātōrum | |
| dative | involātō | involātae | involātō | involātīs | |||
| accusative | involātum | involātam | involātum | involātōs | involātās | involāta | |
| ablative | involātō | involātā | involātō | involātīs | |||
| vocative | involāte | involāta | involātum | involātī | involātae | involāta | |