iudicaturus

Latin

Etymology

Future active participle of iūdicō.

Participle

iūdicātūrus (feminine iūdicātūra, neuter iūdicātūrum); first/second-declension participle

  1. about to judge

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative iūdicātūrus iūdicātūra iūdicātūrum iūdicātūrī iūdicātūrae iūdicātūra
genitive iūdicātūrī iūdicātūrae iūdicātūrī iūdicātūrōrum iūdicātūrārum iūdicātūrōrum
dative iūdicātūrō iūdicātūrae iūdicātūrō iūdicātūrīs
accusative iūdicātūrum iūdicātūram iūdicātūrum iūdicātūrōs iūdicātūrās iūdicātūra
ablative iūdicātūrō iūdicātūrā iūdicātūrō iūdicātūrīs
vocative iūdicātūre iūdicātūra iūdicātūrum iūdicātūrī iūdicātūrae iūdicātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.