juratus
Latin
Participle
jūrātus (feminine jūrāta, neuter jūrātum); first/second-declension participle
- alternative spelling of iūrātus
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | jūrātus | jūrāta | jūrātum | jūrātī | jūrātae | jūrāta | |
| genitive | jūrātī | jūrātae | jūrātī | jūrātōrum | jūrātārum | jūrātōrum | |
| dative | jūrātō | jūrātae | jūrātō | jūrātīs | |||
| accusative | jūrātum | jūrātam | jūrātum | jūrātōs | jūrātās | jūrāta | |
| ablative | jūrātō | jūrātā | jūrātō | jūrātīs | |||
| vocative | jūrāte | jūrāta | jūrātum | jūrātī | jūrātae | jūrāta | |
References
- “juratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- juratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.