kauciens
Latvian
Etymology
From kaukt (“to howl, to wail”) + -iens.
Noun
kauciens m (1st declension)
Declension
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | kauciens | kaucieni |
| genitive | kauciena | kaucienu |
| dative | kaucienam | kaucieniem |
| accusative | kaucienu | kaucienus |
| instrumental | kaucienu | kaucieniem |
| locative | kaucienā | kaucienos |
| vocative | kaucien | kaucieni |