kaunīgs
Latvian
Etymology
Adjective
kaunīgs (definite kaunīgais, comparative kaunīgāks, superlative viskaunīgākais, adverb kaunīgi)
- timid, shy, bashful (feeling uncomfortable, not at ease, especially in social contacts)
- viņa ir laba un glīta meitene, tikai pārāk kaunīga ― she is a good and pretty girl, but only too shy, timid
- timid, shy (expressing feelings of shiness)
- kaunīgs smaids, skatiens ― timid smile, look
- kaunīga atbilde ― timid answer
- (about animals) shy, timid, skittish (easily scared or startled)
- stirnas te bieži nāk, tādas slaidas, kaunīgas un klusas ― deer often come here, slender, timid, and silent
Declension
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| singular | plural | singular | plural | ||
| nominative | kaunīgs | kaunīgi | kaunīga | kaunīgas | |
| genitive | kaunīga | kaunīgu | kaunīgas | kaunīgu | |
| dative | kaunīgam | kaunīgiem | kaunīgai | kaunīgām | |
| accusative | kaunīgu | kaunīgus | kaunīgu | kaunīgas | |
| instrumental | kaunīgu | kaunīgiem | kaunīgu | kaunīgām | |
| locative | kaunīgā | kaunīgos | kaunīgā | kaunīgās | |
| vocative | — | — | — | — | |
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| singular | plural | singular | plural | ||
| nominative | kaunīgais | kaunīgie | kaunīgā | kaunīgās | |
| genitive | kaunīgā | kaunīgo | kaunīgās | kaunīgo | |
| dative | kaunīgajam | kaunīgajiem | kaunīgajai | kaunīgajām | |
| accusative | kaunīgo | kaunīgos | kaunīgo | kaunīgās | |
| instrumental | kaunīgo | kaunīgajiem | kaunīgo | kaunīgajām | |
| locative | kaunīgajā | kaunīgajos | kaunīgajā | kaunīgajās | |
| vocative | kaunīgo, kaunīgais | kaunīgie | kaunīgo, kaunīgā | kaunīgās | |
Synonyms
- kautrīgs
Antonyms
- bezkaunīgs, nekaunīgs