kaunīgs

Latvian

Etymology

From kauns (shame) +‎ -īgs.

Adjective

kaunīgs (definite kaunīgais, comparative kaunīgāks, superlative viskaunīgākais, adverb kaunīgi)

  1. timid, shy, bashful (feeling uncomfortable, not at ease, especially in social contacts)
    viņa ir laba un glīta meitene, tikai pārāk kaunīgashe is a good and pretty girl, but only too shy, timid
  2. timid, shy (expressing feelings of shiness)
    kaunīgs smaids, skatienstimid smile, look
    kaunīga atbildetimid answer
  3. (about animals) shy, timid, skittish (easily scared or startled)
    stirnas te bieži nāk, tādas slaidas, kaunīgas un klusasdeer often come here, slender, timid, and silent

Declension

Indefinite declension (nenoteiktā galotne) of kaunīgs
masculine (vīriešu dzimte) feminine (sieviešu dzimte)
singular plural singular plural
nominative kaunīgs kaunīgi kaunīga kaunīgas
genitive kaunīga kaunīgu kaunīgas kaunīgu
dative kaunīgam kaunīgiem kaunīgai kaunīgām
accusative kaunīgu kaunīgus kaunīgu kaunīgas
instrumental kaunīgu kaunīgiem kaunīgu kaunīgām
locative kaunīgā kaunīgos kaunīgā kaunīgās
vocative
Definite declension (noteiktā galotne) of kaunīgs
masculine (vīriešu dzimte) feminine (sieviešu dzimte)
singular plural singular plural
nominative kaunīgais kaunīgie kaunīgā kaunīgās
genitive kaunīgā kaunīgo kaunīgās kaunīgo
dative kaunīgajam kaunīgajiem kaunīgajai kaunīgajām
accusative kaunīgo kaunīgos kaunīgo kaunīgās
instrumental kaunīgo kaunīgajiem kaunīgo kaunīgajām
locative kaunīgajā kaunīgajos kaunīgajā kaunīgajās
vocative kaunīgo, kaunīgais kaunīgie kaunīgo, kaunīgā kaunīgās

Synonyms

  • kautrīgs

Antonyms

  • bezkaunīgs, nekaunīgs

Derived terms