līdzskaņa
See also: līdzskaņā
Latvian
Etymology
From līdz(i) (“(together) with”) + skaņa (“sound”). A calque of German Mitlaut (“vowel”), it was, until the beginning of the 20th century, a competing variant of the term līdzskanis, coined by A. Kronvalds in the 1860s.[1]
Noun
līdzskaņa m
- genitive singular of līdzskanis
līdzskaņa f (4th declension)
- obsolete form of līdzskanis
Declension
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | līdzskaņa | līdzskaņas |
| genitive | līdzskaņas | līdzskaņu |
| dative | līdzskaņai | līdzskaņām |
| accusative | līdzskaņu | līdzskaņas |
| instrumental | līdzskaņu | līdzskaņām |
| locative | līdzskaņā | līdzskaņās |
| vocative | līdzskaņa | līdzskaņas |
References
- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “līdzskanis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [Latvian Etymological Dictionary][1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN