ligaturus

Latin

Etymology

Future active participle of ligō.

Participle

ligātūrus (feminine ligātūra, neuter ligātūrum); first/second-declension participle

  1. going to bind, to tie, to fasten
  2. going to unite

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ligātūrus ligātūra ligātūrum ligātūrī ligātūrae ligātūra
genitive ligātūrī ligātūrae ligātūrī ligātūrōrum ligātūrārum ligātūrōrum
dative ligātūrō ligātūrae ligātūrō ligātūrīs
accusative ligātūrum ligātūram ligātūrum ligātūrōs ligātūrās ligātūra
ablative ligātūrō ligātūrā ligātūrō ligātūrīs
vocative ligātūre ligātūra ligātūrum ligātūrī ligātūrae ligātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.