limaturus
Latin
Etymology
Future active participle of līmō.
Participle
līmātūrus (feminine līmātūra, neuter līmātūrum); first/second-declension participle
- about to besmirch
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | līmātūrus | līmātūra | līmātūrum | līmātūrī | līmātūrae | līmātūra | |
| genitive | līmātūrī | līmātūrae | līmātūrī | līmātūrōrum | līmātūrārum | līmātūrōrum | |
| dative | līmātūrō | līmātūrae | līmātūrō | līmātūrīs | |||
| accusative | līmātūrum | līmātūram | līmātūrum | līmātūrōs | līmātūrās | līmātūra | |
| ablative | līmātūrō | līmātūrā | līmātūrō | līmātūrīs | |||
| vocative | līmātūre | līmātūra | līmātūrum | līmātūrī | līmātūrae | līmātūra | |