limitatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of līmitō.

Participle

līmitātus (feminine līmitāta, neuter līmitātum); first/second-declension participle

  1. limited, delimited, bounded
  2. fixed, settled, determined

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative līmitātus līmitāta līmitātum līmitātī līmitātae līmitāta
genitive līmitātī līmitātae līmitātī līmitātōrum līmitātārum līmitātōrum
dative līmitātō līmitātae līmitātō līmitātīs
accusative līmitātum līmitātam līmitātum līmitātōs līmitātās līmitāta
ablative līmitātō līmitātā līmitātō līmitātīs
vocative līmitāte līmitāta līmitātum līmitātī līmitātae līmitāta

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.