locupletaturus

Latin

Etymology

Future active participle of locuplētō

Participle

locuplētātūrus (feminine locuplētātūra, neuter locuplētātūrum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative locuplētātūrus locuplētātūra locuplētātūrum locuplētātūrī locuplētātūrae locuplētātūra
genitive locuplētātūrī locuplētātūrae locuplētātūrī locuplētātūrōrum locuplētātūrārum locuplētātūrōrum
dative locuplētātūrō locuplētātūrae locuplētātūrō locuplētātūrīs
accusative locuplētātūrum locuplētātūram locuplētātūrum locuplētātūrōs locuplētātūrās locuplētātūra
ablative locuplētātūrō locuplētātūrā locuplētātūrō locuplētātūrīs
vocative locuplētātūre locuplētātūra locuplētātūrum locuplētātūrī locuplētātūrae locuplētātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.