locuturus

Latin

Etymology

Future active participle of loquor.

Participle

locūtūrus (feminine locūtūra, neuter locūtūrum); first/second-declension participle

  1. about to speak

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative locūtūrus locūtūra locūtūrum locūtūrī locūtūrae locūtūra
genitive locūtūrī locūtūrae locūtūrī locūtūrōrum locūtūrārum locūtūrōrum
dative locūtūrō locūtūrae locūtūrō locūtūrīs
accusative locūtūrum locūtūram locūtūrum locūtūrōs locūtūrās locūtūra
ablative locūtūrō locūtūrā locūtūrō locūtūrīs
vocative locūtūre locūtūra locūtūrum locūtūrī locūtūrae locūtūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.