maritaturus

Latin

Etymology

Future active participle of marītō.

Participle

marītātūrus (feminine marītātūra, neuter marītātūrum); first/second-declension participle

  1. about to marry

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative marītātūrus marītātūra marītātūrum marītātūrī marītātūrae marītātūra
genitive marītātūrī marītātūrae marītātūrī marītātūrōrum marītātūrārum marītātūrōrum
dative marītātūrō marītātūrae marītātūrō marītātūrīs
accusative marītātūrum marītātūram marītātūrum marītātūrōs marītātūrās marītātūra
ablative marītātūrō marītātūrā marītātūrō marītātūrīs
vocative marītātūre marītātūra marītātūrum marītātūrī marītātūrae marītātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.