masticatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of masticō
Participle
masticātus (feminine masticāta, neuter masticātum); first/second-declension participle
- masticate, chew
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | masticātus | masticāta | masticātum | masticātī | masticātae | masticāta | |
| genitive | masticātī | masticātae | masticātī | masticātōrum | masticātārum | masticātōrum | |
| dative | masticātō | masticātae | masticātō | masticātīs | |||
| accusative | masticātum | masticātam | masticātum | masticātōs | masticātās | masticāta | |
| ablative | masticātō | masticātā | masticātō | masticātīs | |||
| vocative | masticāte | masticāta | masticātum | masticātī | masticātae | masticāta | |