metatus

Latin

Etymology

Perfect participle of mētor

Participle

mētātus (feminine mētāta, neuter mētātum); first/second-declension participle

  1. measured out
  2. established that
    Quod opus si videre licuisset, metatus esses...
    If you had seen that work, you would have established that... (Petrarca, Liber XXIV, Ep. IV)

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative mētātus mētāta mētātum mētātī mētātae mētāta
genitive mētātī mētātae mētātī mētātōrum mētātārum mētātōrum
dative mētātō mētātae mētātō mētātīs
accusative mētātum mētātam mētātum mētātōs mētātās mētāta
ablative mētātō mētātā mētātō mētātīs
vocative mētāte mētāta mētātum mētātī mētātae mētāta

References

  • “metatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.