miermīlīgs

Latvian

Etymology

From miermīlis +‎ -īgs.

Adjective

miermīlīgs (definite miermīlīgais, comparative miermīlīgāks, superlative vismiermīlīgākais, adverb miermīlīgi)

  1. peaceful, peaceable, pacific

Declension

Indefinite declension (nenoteiktā galotne) of miermīlīgs
masculine (vīriešu dzimte) feminine (sieviešu dzimte)
singular plural singular plural
nominative miermīlīgs miermīlīgi miermīlīga miermīlīgas
genitive miermīlīga miermīlīgu miermīlīgas miermīlīgu
dative miermīlīgam miermīlīgiem miermīlīgai miermīlīgām
accusative miermīlīgu miermīlīgus miermīlīgu miermīlīgas
instrumental miermīlīgu miermīlīgiem miermīlīgu miermīlīgām
locative miermīlīgā miermīlīgos miermīlīgā miermīlīgās
vocative — — — —
Definite declension (noteiktā galotne) of miermīlīgs
masculine (vīriešu dzimte) feminine (sieviešu dzimte)
singular plural singular plural
nominative miermīlīgais miermīlīgie miermīlīgā miermīlīgās
genitive miermīlīgā miermīlīgo miermīlīgās miermīlīgo
dative miermīlīgajam miermīlīgajiem miermīlīgajai miermīlīgajām
accusative miermīlīgo miermīlīgos miermīlīgo miermīlīgās
instrumental miermīlīgo miermīlīgajiem miermīlīgo miermīlīgajām
locative miermīlīgajā miermīlīgajos miermīlīgajā miermīlīgajās
vocative miermīlīgo, miermīlīgais miermīlīgie miermīlīgo, miermīlīgā miermīlīgās
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.