minaturus

Latin

Etymology

Future active participle of minō.

Participle

minātūrus (feminine minātūra, neuter minātūrum); first/second-declension participle

  1. about to drive

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative minātūrus minātūra minātūrum minātūrī minātūrae minātūra
genitive minātūrī minātūrae minātūrī minātūrōrum minātūrārum minātūrōrum
dative minātūrō minātūrae minātūrō minātūrīs
accusative minātūrum minātūram minātūrum minātūrōs minātūrās minātūra
ablative minātūrō minātūrā minātūrō minātūrīs
vocative minātūre minātūra minātūrum minātūrī minātūrae minātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.