mincturus

Latin

Etymology

Future active participle of mingō.

Pronunciation

Participle

mīnctūrus (feminine mīnctūra, neuter mīnctūrum); first/second-declension participle

  1. about to urinate

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative mīnctūrus mīnctūra mīnctūrum mīnctūrī mīnctūrae mīnctūra
genitive mīnctūrī mīnctūrae mīnctūrī mīnctūrōrum mīnctūrārum mīnctūrōrum
dative mīnctūrō mīnctūrae mīnctūrō mīnctūrīs
accusative mīnctūrum mīnctūram mīnctūrum mīnctūrōs mīnctūrās mīnctūra
ablative mīnctūrō mīnctūrā mīnctūrō mīnctūrīs
vocative mīnctūre mīnctūra mīnctūrum mīnctūrī mīnctūrae mīnctūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.