miraturus

Latin

Etymology

Future active participle of mīrō

Participle

mīrātūrus (feminine mīrātūra, neuter mīrātūrum); first/second-declension participle

  1. about to admire

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative mīrātūrus mīrātūra mīrātūrum mīrātūrī mīrātūrae mīrātūra
genitive mīrātūrī mīrātūrae mīrātūrī mīrātūrōrum mīrātūrārum mīrātūrōrum
dative mīrātūrō mīrātūrae mīrātūrō mīrātūrīs
accusative mīrātūrum mīrātūram mīrātūrum mīrātūrōs mīrātūrās mīrātūra
ablative mīrātūrō mīrātūrā mīrātūrō mīrātūrīs
vocative mīrātūre mīrātūra mīrātūrum mīrātūrī mīrātūrae mīrātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.