miratus

Latin

Etymology 1

Perfect active participle of mīror.

Participle

mīrātus (feminine mīrāta, neuter mīrātum); first/second-declension participle

  1. astonished, amazed
Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative mīrātus mīrāta mīrātum mīrātī mīrātae mīrāta
genitive mīrātī mīrātae mīrātī mīrātōrum mīrātārum mīrātōrum
dative mīrātō mīrātae mīrātō mīrātīs
accusative mīrātum mīrātam mīrātum mīrātōs mīrātās mīrāta
ablative mīrātō mīrātā mīrātō mīrātīs
vocative mīrāte mīrāta mīrātum mīrātī mīrātae mīrāta

Etymology 2

Perfect passive participle of mīrō.

Participle

mīrātus (feminine mīrāta, neuter mīrātum); first/second-declension participle

  1. admired, honorer, respected
Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative mīrātus mīrāta mīrātum mīrātī mīrātae mīrāta
genitive mīrātī mīrātae mīrātī mīrātōrum mīrātārum mīrātōrum
dative mīrātō mīrātae mīrātō mīrātīs
accusative mīrātum mīrātam mīrātum mīrātōs mīrātās mīrāta
ablative mīrātō mīrātā mīrātō mīrātīs
vocative mīrāte mīrāta mīrātum mīrātī mīrātae mīrāta

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.