moraturus

Latin

Etymology

Future active participle of moror.

Participle

morātūrus (feminine morātūra, neuter morātūrum); first/second-declension participle

  1. about to linger, delay

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative morātūrus morātūra morātūrum morātūrī morātūrae morātūra
genitive morātūrī morātūrae morātūrī morātūrōrum morātūrārum morātūrōrum
dative morātūrō morātūrae morātūrō morātūrīs
accusative morātūrum morātūram morātūrum morātūrōs morātūrās morātūra
ablative morātūrō morātūrā morātūrō morātūrīs
vocative morātūre morātūra morātūrum morātūrī morātūrae morātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.