neaizstāvējis

Latvian

Participle

neaizstāvējis (definite neaizstāvējušais)

  1. not having defended; indefinite past active participle of neaizstāvēt

Declension

Indefinite declension (nenoteiktā galotne) of neaizstāvējis
masculine (vīriešu dzimte) feminine (sieviešu dzimte)
singular plural singular plural
nominative neaizstāvējis neaizstāvējuši neaizstāvējusi neaizstāvējušas
genitive neaizstāvējuša neaizstāvējušu neaizstāvējušas neaizstāvējušu
dative neaizstāvējušam neaizstāvējušiem neaizstāvējušai neaizstāvējušām
accusative neaizstāvējušu neaizstāvējušus neaizstāvējušu neaizstāvējušas
instrumental neaizstāvējušu neaizstāvējušiem neaizstāvējušu neaizstāvējušām
locative neaizstāvējušā neaizstāvējušos neaizstāvējušā neaizstāvējušās
vocative — — — —
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.