nevainīgums

From nevainīgs (“innocent”) +‎ -ums (with nevainīgs from ne- +‎ vainīgs (“guilty”), and vainīgs from vaina (“guilt”) +‎ -īgs).

nevainīgums m (1st declension)

1. innocence (the state or quality of one who is innocent, not guilty)

   apsūdzētā nevainīgums ― the innocence of the accused

   nevainīguma prezumpcija ― the presumption of innocence

2. innocence, harmlessness

   draiskulību nevainīgums ― the innocence of playfulness

3. innocence, simplicity, naïveté

   bērna nevainīgums ― a child's innocence

• nevainība

• vainība
• vainīgums

• vaina
• vainīgs, nevainīgs
• vaininieks, vaininiece
• vainot