nundinatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of nūndinor.

Participle

nūndinātus (feminine nūndināta, neuter nūndinātum); first/second-declension participle

  1. traded

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative nūndinātus nūndināta nūndinātum nūndinātī nūndinātae nūndināta
genitive nūndinātī nūndinātae nūndinātī nūndinātōrum nūndinātārum nūndinātōrum
dative nūndinātō nūndinātae nūndinātō nūndinātīs
accusative nūndinātum nūndinātam nūndinātum nūndinātōs nūndinātās nūndināta
ablative nūndinātō nūndinātā nūndinātō nūndinātīs
vocative nūndināte nūndināta nūndinātum nūndinātī nūndinātae nūndināta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.