obdulcatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of obdulcō.
Participle
obdulcātus (feminine obdulcāta, neuter obdulcātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | obdulcātus | obdulcāta | obdulcātum | obdulcātī | obdulcātae | obdulcāta | |
| genitive | obdulcātī | obdulcātae | obdulcātī | obdulcātōrum | obdulcātārum | obdulcātōrum | |
| dative | obdulcātō | obdulcātae | obdulcātō | obdulcātīs | |||
| accusative | obdulcātum | obdulcātam | obdulcātum | obdulcātōs | obdulcātās | obdulcāta | |
| ablative | obdulcātō | obdulcātā | obdulcātō | obdulcātīs | |||
| vocative | obdulcāte | obdulcāta | obdulcātum | obdulcātī | obdulcātae | obdulcāta | |