obliteraturus

Latin

Etymology

Future active participle of obliterō.

Participle

obliterātūrus (feminine obliterātūra, neuter obliterātūrum); first/second-declension participle

  1. about to erase

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative obliterātūrus obliterātūra obliterātūrum obliterātūrī obliterātūrae obliterātūra
genitive obliterātūrī obliterātūrae obliterātūrī obliterātūrōrum obliterātūrārum obliterātūrōrum
dative obliterātūrō obliterātūrae obliterātūrō obliterātūrīs
accusative obliterātūrum obliterātūram obliterātūrum obliterātūrōs obliterātūrās obliterātūra
ablative obliterātūrō obliterātūrā obliterātūrō obliterātūrīs
vocative obliterātūre obliterātūra obliterātūrum obliterātūrī obliterātūrae obliterātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.