oblitteraturus

Latin

Etymology

Future active participle of oblitterō.

Participle

oblitterātūrus (feminine oblitterātūra, neuter oblitterātūrum); first/second-declension participle

  1. about to erase

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative oblitterātūrus oblitterātūra oblitterātūrum oblitterātūrī oblitterātūrae oblitterātūra
genitive oblitterātūrī oblitterātūrae oblitterātūrī oblitterātūrōrum oblitterātūrārum oblitterātūrōrum
dative oblitterātūrō oblitterātūrae oblitterātūrō oblitterātūrīs
accusative oblitterātūrum oblitterātūram oblitterātūrum oblitterātūrōs oblitterātūrās oblitterātūra
ablative oblitterātūrō oblitterātūrā oblitterātūrō oblitterātūrīs
vocative oblitterātūre oblitterātūra oblitterātūrum oblitterātūrī oblitterātūrae oblitterātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.