occultaturus

Latin

Etymology

Future active participle of occultō.

Participle

occultātūrus (feminine occultātūra, neuter occultātūrum); first/second-declension participle

  1. about to conceal

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative occultātūrus occultātūra occultātūrum occultātūrī occultātūrae occultātūra
genitive occultātūrī occultātūrae occultātūrī occultātūrōrum occultātūrārum occultātūrōrum
dative occultātūrō occultātūrae occultātūrō occultātūrīs
accusative occultātūrum occultātūram occultātūrum occultātūrōs occultātūrās occultātūra
ablative occultātūrō occultātūrā occultātūrō occultātūrīs
vocative occultātūre occultātūra occultātūrum occultātūrī occultātūrae occultātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.