offocatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of offōcō
Participle
offōcātus (feminine offōcāta, neuter offōcātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | offōcātus | offōcāta | offōcātum | offōcātī | offōcātae | offōcāta | |
| genitive | offōcātī | offōcātae | offōcātī | offōcātōrum | offōcātārum | offōcātōrum | |
| dative | offōcātō | offōcātae | offōcātō | offōcātīs | |||
| accusative | offōcātum | offōcātam | offōcātum | offōcātōs | offōcātās | offōcāta | |
| ablative | offōcātō | offōcātā | offōcātō | offōcātīs | |||
| vocative | offōcāte | offōcāta | offōcātum | offōcātī | offōcātae | offōcāta | |